Episode Details

Jaunākais OECD pētījums atklāj satraucošu ainu. Kā vērtēt datus par Latvijas skolēnu zināšanām un prasmēm? Kāpēc tieši vājais sniegums lasītprasmē pelna īpašu izmanību un ko darīt, lai situāciju mainītu? Ģimenes studijā analizē Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece un direktore Rita Kiseļova, LU PPMF Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece Antra Ozola, Valsts izglītības attīstības aģentūras Pedagogu profesionālā atbalsta departamenta direktore Inga Upatniece, Ropažu vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā, latviešu valodas skolotāja un arī metodiķe Ropažu novadā Inga Narmonta un Igaunijas Izglītības ministrijas Izglītības un jaunatnes departamenta starptautisko pētījumu vadītāja Gunda Tīre.  Jaunākā OECD pētījuma uzmanības centrā bija dabaszinātnes - vērtēta jauniešu spēja kritiski izvērtēt zinātniskus pierādījumus, atpazīt uzticamus informācijas avotus, pieņemt lēmumus, balstoties uz zinātnes atziņām. Tur Latvijas 15 gadus veco skolēnu vidējais rezultāts bijis zemāks par OECD valstu vidējo rādītāju. Arī matemātikā mūsu bērnu sniegums ir krities, tomēr ir tuvu OECD valstu vidējam līmenim. Taču vissatraucošākais šķiet Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu vidējais sniegums lasīšanā, kas krities visstraujāk, ir zem pētīto valstu vidējā un samazinājies, salīdzinot arī ar mūsu pašu skolēnu 2022. gada sniegumu. Kā jau ziņu virsrakstos tas septembra sākumā skaļi izskanēja, minimālo lasītprasmes līmeni Latvijā nesasniedz 41% skolēnu, savukārt augstāko līmeni uzrāda tikai 2,6% Latvijas bērnu.