Episode Details

Autors: Guntis Rozenbergs, Latvijas Universitāte Studiju laiks ir iespēju laiks, kad cilvēks attīsta ne tikai profesionālās zināšanas, bet arī savu personību, spēju runāt un argumentēt, uzsver Irēna Kucina. Viņas studiju pieredzē bijušas arī negulētas naktis pirms eksāmeniem, mācīšanās uzticēties kursabiedriem un studiju apvienošana ar ģimenes dibināšanu. Savukārt jauniešiem viņa iesaka laikus domāt par savu profesionālo virzienu, apgūt valodas un stiprināt zināšanas par Latviju un tās vērtībām. Klausies raidījuma 7. epizodi LSM.lv vai Spotify! Irēnas Kucinas Instagram un Facebook konti Satversmes tiesas Facebook konts Ērikas Bukovskas Instagram konts Kārļa Rūdolfa Kaktiņa Instagram konts Apzināta izvēle Ja Jūsu studiju laiks Latvijas Universitātē būtu jāraksturo vienā vārdā, kāds tas būtu? Viennozīmīgi – tas ir iespēju laiks, kad tu studē, esi pilns enerģijas un vispirms domā par identitātes attīstību profesionālajā jomā un par to, kā attīstīties kā personībai. Tu veido savu briedumu, domāšanu, savu prasmi runāt, argumentēt un, protams, gūsti jaunus draugus. Vai jau bērnībā zinājāt, ka gribēsit darboties tiesību zinātnē un kļūt par tiesnesi? Gluži ne bērnībā, bet vidusskolā gan sāku mērķtiecīgi par to domāt. Vidusskolā ir tāds mācību priekšmets kā sociālās zinības, kas paver plašu skatu uz to, kas ir sabiedrība, kā funkcionē valsts, no kā tā sastāv, kādas valstī ir institūcijas. Tu kā skolēns sāc domāt, ko tu vari dot valstij vai ko no tās gūt. Man likās interesanti, kā nonākam līdz tam, ka garš likums uz papīra darbojas dzīvē, kā ar likuma palīdzību var īstenot dzīves situācijas un risināt dažādas problēmas. Padziļināta interese radās tieši vidusskolā. Un ne mirkli nenožēloju, ka uzsāku studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Tātad izvēle par labu Latvijas Universitātei bija apzināta? Jā, tā bija apzināta izvēle. Gan pati vēlējos studēt tiesību zinātni, gan arī vecāki teica, ka tiesību zinātne paver plašas iespējas profesijas izvēlē. Iedomājieties – grāds kabatā, un vari būt jurists uzņēmumā, jurists bankā, tiesneša palīgs, pēc tam - tiesnesis, prokurors, advokāts. Protams, tālākais ir atkarīgs no tā, kurā jomā vēlies specializēties un kur atrodi sevi un savu būtību profesijai un tālākai nākotnei. Trešais faktors – tolaik bija juristu bums. Visi gribēja mācīties par juristiem vai arī ekonomistiem. Visi trīs faktori saskanēja – pati vēlējos, vecāki atbalstīja, un tas bija ļoti populāri studēt jurisprudenci. No bērnu tiesībām līdz doktora grādam Jūs savu promocijas darbu veltījāt bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem. Kā nonācāt līdz šai tēmai? Šis jautājums radās laika gaitā. Pirmajā kursā jau vēl nezināju, ka gribu rakstīt par bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem. Sarežģīti skan, bet šis jautājums ir par to, kā situācijās, kad vecāki ir no dažādām valstīm, risināt bērnu jautājumus, proti, ja viens no vecākiem strīdus laikā bērnu aizved pāri robežai uz citu valsti, kā to normāli, civiltiesiskā kārtā ar kādas mediācijas starpniecību atrisināt, neskrienot uzreiz uz policiju vai prokuratūru. Universitātē esmu studējusi teju desmit gadus – līdz doktora grāds bija kabatā. Sāku ar bērnu tiesību jautājumiem pārrobežu kontekstā, rakstot maģistra darbu, un to attīstīju, padziļināju doktora jeb promocijas darbā. Man nebija pārtraukuma starp studijām. Kad maģistra grāds ir rokā, studenti nereti sāk baudīt dzīvi, izvēlas sev darbu, varbūt veido ģimeni un karjeru. Bet man tolaik likās svarīgi neapstāties studijās, jo, iespējams, citādi vēlāk, kad sāktu baudīt dzīvi ar pilnu jaudu, pētniecībā vairs nevēlētos atgriezties. Tas bija pareizs lēmums turpināt un uzreiz ķerties klāt promocijas darba izstrādei. Īsākā nakts studenta dzīvē Studiju gadi noteikti ir arī piedzīvojumu laiks. Kāds bija jūsu spilgtākais vai trakākais piedzīvojums? Trakākais un spilgtākais… Man liekas, ka arī šodien studentu vidū vēl joprojām populāri ir teicieni, ka visīsākā nakts ir nakts pirms eks