Episode Details

Kāpēc cilvēki dodas svētceļojumos un kāpēc šī izvēle daudziem ir tieši Santjago jeb Svētā Jēkaba ceļš? Vai tie ir centieni sadziedēt savas dvēseles rētas vai norūdīt sevi fiziski? Vai varbūt kādam tas ir garīgu meklējumu ceļš un, kas zina, pat dievišķa atklāsme. Santjago ceļš - iesim pa to un runāsim par to raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta komunikācijas speciāliste, pasaules apceļotāja, ceļojumu bloga "mugursoma.lv" autore ceļotāja Zane Eniņa, Santjago ceļa izveides autore Latvijā Sandra Rone un Inga Grencberga, kura nesen veikusi Santjago ceļu Portugālē. "Kad es devos savā pirmajā ceļā, es arī "nesu" mugursomā ļoti daudz šaubu," atzīst Zane Eniņa. Viņa atklāj, ka ceļā devusies pēc veselības sarežģījumiem un pašai sevi bijis jautājums, vai varēs to izdarīt, bet jāmēģina. "Man liekas, ka vislabāk ir iet bez gaidām," vērtē Zane Eniņa. "Es nez kāpēc biju iztēlojusies, ka es tajā pirmajā ceļā domāšu tādas cēlas domas un ļoti dziļas. Bet viss, par ko es domāju ejot, bija netīras zeķes, šausmīgs nogurums, tad tulznas, tad gribas ēst, tad sāp gūža, tad sāp celis, tad sāp galva, tad vēl kaut kas sāp. Principā tu esi tā nomocījies, ka neviena cēlā doma galvā nenāk. Bet vienā brīdī... Tāpēc es uzskatu, ja vien dzīve ļauj, tomēr iet mēnesi, jo vienā brīdī tomēr atnāk tā tukšā galva un tā sajūta, ka ķermenis beidzot ir norūdījies, un pārņem kaut kāda cita veida sajūta. Fiziskās problēmas atkāpjas otrajā plānā, un tad tu vari ieiet kaut kādā no, es gribētu, te gandrīz nākamajā līmenī. Bet jā, tās atbildes vai tās sajūtas, es atceros, ļoti ilgi, pēc tam nāca. (..) Man liekas, vēl vairākus mēnešus staigāju tādās ceļa jūtīs, un varbūt tās domas pēc tam vairāk piemeklēja, nekā pašā gājumā." Inga Grencberga papildina, ka visgrūtākais ceļā bija atļaut sev apstāties, piemēram, dienas vidū pēc noietiem tikai pieciem kilometriem pateikt sev - šoodien nebūs vairāk, tagad pietiek, ir jāatpūšas. "Tu jūties vainīga par to, ka neej, jo tu taču esi atnākusi iet. Ceļš ir arī par spēju apstāties un varbūt arī par atnākt atpakaļ un sagaidīt nākamo brīdi, kad ir jāiet. Tikpat nozīmīgi ir iet, kā arī apstāties un pabūt ar sevi ne tikai emocionāli, bet arī fiziski novērtēt, ko tu vari un ko tu arī nevari beigu galā," papildina Inga Grencberga. Sandra Rone tomēr rosina iet vairāk nekā divas dienas, jo ceļā veidojas īpaša kopiena, notiek saliedēšanās ar citiem ceļiniekiem. Santjago ceļa maršrutu ir bezgala daudz. Šādi ceļi vijas cauri visai Eiropai. "Var iziet pa mājas durvīm, arī no Latvijas vairāki ļaudis tā ir aizgājuši. Un tad principā pa jebkuru Eiropas valsti kā tāds asinsvadu tīkls vijas šis te ceļa maršruts," bilst Zane Eniņa.