Podcast Episode Details
Back to Podcast Episodes
Artis and the Joyful Anxieties of Latvian Poetry
Fluent Fiction - Latvian: Artis and the Joyful Anxieties of Latvian Poetry
Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:
fluentfiction.com/lv/episode/2025-10-23-22-34-02-lv
Story Transcript:
Lv: Rīgas vidusskolā, rudens krāsās rikšojot, kāds notikums aizsākās literatūras klasē.
En: At Rīgas high school, as the autumn colors sprinted by, an event began in the literature classroom.
Lv: Lapām krītot ārpusē, Artis, aizrautīgs un nedaudz satraukts pusaudzis, gatavojās prezentēt savu projektu par latviešu dzejniekiem.
En: With leaves falling outside, Artis, an enthusiastic and slightly nervous teenager, prepared to present his project on Latvian poets.
Lv: Viņš stāvēja pie tāfeles, priekšā klasē pilnā ar draugiem un skolēniem, cerot, ka viņa mēģinājums pievienot humoru neizgāzīsies.
En: He stood at the blackboard, in front of a room full of friends and classmates, hoping that his attempt to add humor would not fail.
Lv: Artis bija cītīgi gatavojies.
En: Artis had diligently prepared.
Lv: Viņš lasīja par Aleksandru Čaku, par to, kā Rīgas ielas atdzīvojas viņa dzejā.
En: He read about Aleksandru Čaku, about how the streets of Rīgas come to life in his poetry.
Lv: Taču viņu joprojām mocīja doma — vai viņam nav jābūt smieklīgam, lai iepatiktos klasesbiedriem?
En: However, he was still haunted by the thought — did he need to be funny to appeal to his classmates?
Lv: Viņš bija dzirdējis anekdoti par Čaku, bet nebija pārliecināts, vai spēs to pienācīgi pastāstīt.
En: He had heard an anecdote about Čaku, but wasn't sure if he could tell it properly.
Lv: Artis sāka prezentāciju.
En: Artis began the presentation.
Lv: Ar katru teikumu viņš kļuva aizrautīgāks.
En: With each sentence, he became more enthusiastic.
Lv: Viņš runāja par vietām, kas iedvesmoja Čaka dzeju.
En: He spoke about the places that inspired Čaka’s poetry.
Lv: Lapas ārpus logiem rotaļīgi čaukstēja, un Mārtiņš, klasē sēžot, vaicāja: "Vai tas tiešām bija tāds Rīga, kā tu saki?
En: The leaves outside the windows rustled playfully, and Mārtiņš, sitting in the class, asked, "Was Rīga really like that, as you say?"
Lv: " Artis atbildēja, smejoties: "Tā to redzēja Čaks, un varbūt arī es, kad no rīta ceļos.
En: Artis replied, laughing: "That's how Čaks saw it, and perhaps I do too when I get up in the morning."
Lv: "Artis beidzot nonāca pie stāsta, kuru gribēja padarīt smieklīgu.
En: Artis finally reached the story he wanted to make funny.
Lv: Dodoties izskaidrot kādu īpašu dzejas rindkopu, viņš nejauši nepareizi izrunāja vārdu.
En: As he went on to explain a particular stanza of poetry, he accidentally mispronounced a word.
Lv: Istaba ietrīsējās smieklos.
En: The room erupted in laughter.
Lv: Vārdiem mainoties, ieejot jautājuma zīmē vietā, kur vajadzēja būt nopietnībai, bijušais satraukums pazuda.
En: With words changing, questioning where seriousness was supposed to be, his prior nervousness disappeared.
Lv: Ilze, kas līdz tam bija klausījusies mierīgi, tagad smējās līdzi ar visu klasi.
En: Ilze, who had been listening quietly until then, now laughed along with the rest of the class.
Lv: "Tas ir labākais, ko esmu dzirdējusi par Čaku," viņa teica, aplaudējot.
En: "That's the best thing I've heard about Čaku," she said, applauding.
Lv: Artis smaidīja — nevis ar kauna sārtumu, bet ar atvieglojumu.
En: Artis smiled — not with a blush of shame, but with relief.
Lv: Viņam tas patika.
En: He liked it.
Lv: Viņš nevēlējās kļūt par komiķi, bet saprata, ka, mēģinot un kļūdoties, arī var veidot saikn
Published on 1 month, 3 weeks ago